Ja jums kādreiz ir bijusi operācija vai esat bijis pietiekami slims vai ievainots, lai būtu nepieciešama hospitalizācija, pastāv lielas izredzes, ka jums tika dots kaut kas tāds, ko sauc par Ringera laktātu. Šis dīvaini nosauktais šķidrums tiek ievadīts caur IV (intravenozi, kas nozīmē vēnā), lai ārstētu dehidratāciju, piegādātu zāles un atjaunotu šķidruma līdzsvaru pēc traumas.
Ouens Frankens / Fotogrāfa izvēle / Getty ImagesRinger’s laktāts ir sterils šķīdums, kas sastāv no ūdens, nātrija hlorīda (sāls), nātrija laktāta, kālija hlorīda un kalcija hlorīda. To bieži lieto fizioloģiskā šķīduma (ūdens un 0,9% nātrija hlorīda) vietā.
Zināms arī kā
Citi nosaukumi ietver:
- Ringera laktāta šķīdums
- Ringera fizioloģiskais šķīdums
- Ringera risinājums
- RL
- Hartmana risinājums
- Nātrija laktāta šķīdums
Priekšvēsture
Ringera šķīdumu 1800. gadu beigās izstrādāja britu ārsts Sidnejs Ringers, lai uzturētu orgānu hidratāciju dzīvu pētījumu laikā. Tas bija aptuveni tajā pašā laikā fizioloģiskais šķīdums, ko ārsti injicēja vēnās pacientiem ar smagu dehidratāciju holēras dēļ. , tika izveidots.
1930. gados ārsts Aleksis Hartmans modificēja Ringera sākotnējo formulu, pievienojot laktātu, kas, pēc viņa domām, pazemināja acidozes (patoloģiskas skābes uzkrāšanās asinīs) risku.
Pastāv arī citas Ringera šķīduma variācijas, piemēram, kas satur acetātu, kas var būt labāks cilvēkiem ar aknu slimībām (jo laktātam ir tendence palielināties, samazinoties aknu funkcijai).
Medicīniskā lietošana
Ringer laktāta šķīdumu plaši izmanto, lai aizstātu zaudētos šķidrumus un palīdzētu veikt noteiktas intravenozas procedūras. Tas ir izdevīgāk nekā fizioloģiskais šķīdums ar to, ka tas organismā nepaliek tik ilgi, tāpēc ir mazāka iespēja izraisīt šķidruma pārslodzi.
Laktāta pievienošana samazina skābumu, jo ķermenis to pārvērš bikarbonātā - bāzes elementā, kas palīdz regulēt ķermeņa pH līdzsvaru. Acidoze parasti rodas, ja šķidruma daļa asinīs ir pārāk zema - stāvokli sauc par hipovolēmiju.
Ringera laktātu šķīdumu var izmantot, lai:
- Ārstējiet dehidratāciju
- Uzturiet hidratāciju hospitalizētiem pacientiem, kuri nespēj noturēt šķidrumu
- Atjaunojiet ķermeņa šķidrumus pēc ievērojama asins zuduma vai smaga apdeguma
- Turiet IV katetru atvērtu
- Palīdzība IV zāļu transportēšanai vēnā
Ringera laktāta šķīdums ir ideāls arī cilvēkiem ar sepsi, nieru mazspēju vai elpošanas acidozi, kuru skābju un sārmu līdzsvars ir raksturīgs.
Ringera laktātu šķīdumu var izmantot arī ne intravenoziem mērķiem, piemēram, brūču skalošanai un audu apūdeņošanai atklātas operācijas laikā. To tomēr nevajadzētu norīt.
Blakusparādības un riski
Ringera laktētais šķīdums parasti ir drošs un labi panesams, bet pārmērīgas lietošanas gadījumā tas var izraisīt pietūkumu un tūsku (šķidruma uzkrāšanos audos). Sāpes injekcijas vietā ir visizplatītākā blakusparādība. Ļoti reti cilvēkam būs alerģiska reakcija uz Ringera.
Ringera laktāta šķīdums var būt problēma arī cilvēkiem, kuri nespēj efektīvi iztīrīt šķidrumus no ķermeņa, piemēram, tiem, kuriem ir sastrēguma sirds mazspēja, hroniska nieru slimība, ciroze un hipoalbuminēmija (bieži sastopams hipovolēmijas cēlonis).
Ringera laktāta šķīduma lietošanai nav tiešu kontrindikāciju, taču to nedrīkst dot kādam ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Rūpīgi jāapsver arī cilvēki ar sirds vai nieru slimībām.
Citi apsvērumi
Ringera laktētais šķīdums labi nesajaucas ar dažām zālēm, kas paredzētas intravenozai lietošanai. Tie ietver:
- Ceftriaksons (IV antibiotika)
- Mannīts (diurētiķis)
- Metilprednizons (kortikosteroīds)
- Nitroglicerīns (lieto asinsspiediena kontrolei operācijas laikā)
- Nitroprussīds (vazodilatators)
- Norepinefrīns (lieto zema asinsspiediena un šoka kontrolei)
- Prokainamīds (lieto patoloģisku sirds ritmu ārstēšanai)
- Propanolols (lieto ātru sirds ritmu ārstēšanai)
Šīm zālēm parasts fizioloģiskais šķīdums ir drošāks.