Puzles bieži tiek uzskatītas par labām mūsu smadzenēm. Viņi uztur mūs garīgi aktīvus un izaicina mūs. Bet, vai tiešām mīklas novērš demenci vai pat uzlabo mūsu atmiņu?
Bloom Productions / Digital Vision / Getty ImagesKo saka pētījumi
Pētījumi, kas tika veikti pansionātos 2011. gadā, atklāja, ka mīklas kopā ar fiziskām aktivitātēm, ikdienas dzīves nodarbībām un garīgo elementu (piemēram, himnas dziedāšanu vai diskusiju par laimi) divpadsmit mēnešus novērsa iedzīvotāju kognitīvo spēju samazināšanos. . Pārējie iedzīvotāji saņēma aprūpi kā parasti, un divpadsmit mēnešu laikā viņiem bija kognitīvā pasliktināšanās.
Citā pētījumā piedalījās 448 dalībnieki, kuri dzīvoja sabiedrībā (nevis objektā) un pētījuma sākumā bija kognitīvi neskarti. Pētnieki ik pēc 12-18 mēnešiem mērīja dalībnieku kognitīvo darbību un atzīmēja viņu krustvārdu mīklu veikšanas biežumu.
Pētnieki noteica, ka no dalībniekiem, kuriem beidzot attīstījās demence, tiem, kas bieži darīja krustvārdu mīklas, bija daudz lēnāka atmiņas pasliktināšanās. Vidēji krustvārdu mīklas nodrošināja apmēram divarpus gadu kavēšanos atmiņā, salīdzinot ar tiem, kuri krustvārdu mīklas nedarīja.
Trešais pētījums atklāja, ka krustvārdu mīklu veikšana kopā ar daudzām citām garīgām aktivitātēm, piemēram, lasīšanu, galda spēlēm, kāršu spēlēšanu, mūzikas instrumentiem un citiem vaļaspriekiem, bija saistīta ar samazinātu demences risku.
Tomēr ne visi pētījumi atbalsta krustvārdu mīklu darīšanu. Vienā pētījumā tika salīdzināta datorizētu krustvārdu mīklu pabeigšana, īpaši tās, kas nepāriet grūtākā līmenī, līdz strukturētai datorizētai kognitīvai apmācības programmai. Pētījumā atklājās, ka kognitīvo mācību grupa gada laikā uzturēja vai pat uzlaboja kognitīvo darbību, savukārt krustvārdu mīklu grupa samazinājās.
Vārds no Verywell
Palieciet garīgi aktīvs. Krustvārdu mīklu pētījumos ir zināms atbalsts, taču tā galvenā tēma ir turpināt garīgi izaicināt sevi, lai samazinātu demences risku.