Disociatīvās identitātes traucējumi (DID) ir viens no vairākiem disociatīvo traucējumu veidiem. DID tiek diagnosticēts, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstītiPsihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata, 5. izdevums(DSM-5). Lai kvalificētos diagnozei, personai ir jābūt identitātes traucējumiem, kam raksturīgas divas atšķirīgas personības iezīmes, kas ietekmē uzvedību, atmiņu, apziņu, izziņu un sevis izjūtu, kā arī atkārtotas nepilnības, atceroties ikdienas notikumus, svarīgu personisko informāciju vai traumatiskus notikumus. kas pārsniedz parasto aizmāršību.
Viņiem vajadzētu būt arī simptomiem, kas būtiski pasliktina personas ieguldījumu sociālajā, darba un citā vidē, un traucējumi nav saistīti ar kultūras vai reliģisko praksi, kā arī nav saistīti ar vielu lietošanu vai citiem garīgiem traucējumiem.
Disociatīvās identitātes traucējumi var ievērojami atšķirties no vienas personas līdz nākamajai. Pat kvalificētiem garīgās veselības speciālistiem ir grūtības diagnosticēt DID, jo tam trūkst precīzas, empīriskas definīcijas. Tomēr joprojām ir 12 jautājumi, kurus persona var uzdot, ja viņi domā, ka viņiem vai mīļotajam cilvēkam ir DID. Izmantojiet šo disociatīvo identitātes traucējumu testu, lai labāk izprastu simptomus un pieredzi.
Johnera attēli / Getty ImagesVai jums ir izteikti domu, darbību vai izpratnes trūkumi par to, ko darījāt?
Cilvēki ar DID piedzīvo kaut ko tādu, ko sauc par izteiktu brīvības izjūtas pārtraukumu. Tas nozīmē, ka cilvēka pašsajūta ir sadalīta vismaz divos personības stāvokļos. Viņiem var būt pārtraukta atmiņa par viņu ikdienas dzīvi, kas var šķist sadalīta dažādās pieredzēs.
Cilvēki ar izteiktu nepārtrauktību bieži izjūt divu atsevišķu identitāšu izjūtu, un neviena no tām nejūtas vesela. Tāpēc visu dienu ir grūti uzturēt racionālu izpratni par savu izpratni.
Vai esat kādreiz ieskatījies spogulī un juties kā neatpazinis, uz kuru skatāties?
Personība nosaka cilvēka unikālo domāšanas veidu un saistību ar pasauli. Tas ir svarīgi, lai definētu savas vērtības un saprastu, kas viņi ir. Cilvēki ar DID cīnās ar sevis izjūtu, jo viņiem ir vairāk nekā viena personība.
Viņi var iet uz priekšu un atpakaļ starp dažādiem personības stāvokļiem, kas dažādās galējībās var atšķirties. Piemēram, cilvēks var pārvietoties turp un atpakaļ starp maigu, laipnu personību un nopietnu, draudīgu personību.
Vidēji personai ar disociatīviem identitātes traucējumiem ir 10 alternatīvas personības. Tomēr ir iespējams līdz 100.
Vai jums ir bijuši brīži, kad esat pilnībā aizmirsis svarīgu notikumu savā dzīvē?
Disociatīvā amnēzija ir tad, kad cilvēks nespēj atcerēties svarīgu notikumu detaļas. Bieži vien atmiņas zudums notiek, ja notikumi ir stresa, traumatiskas vai nozīmīgas. Cilvēki ar personības traucējumiem, piemēram, DID, biežāk piedzīvo disociatīvu amnēziju ap šādiem notikumiem, piemēram, nopietnu hospitalizāciju vai autoavāriju.
Vai esat atklājuši, ka, runājot ar citiem, pēkšņi nenojaušat, par ko bija saruna?
DSM-5 ir izklāstīti trīs dažādi disociatīvās amnēzijas veidi, ko cilvēks piedzīvo:
- Lokalizēta amnēzija: šāda veida amnēzija cilvēkam apgrūtina konkrētu notikumu savlaicīgu atsaukšanu. Tas var aptvert mēnešus vai gadus. Parasti cilvēks aizmirst traumatisku vai stresa pārdzīvojumu, piemēram, kaujā pavadītos gadus.
- Selektīvā amnēzija: šāda veida amnēzija cilvēkam apgrūtina savas dzīves vēstures atsaukšanu. Rezultātā viņi aizmirst svarīgas lietas atmiņā, ieskaitot to, kas viņi ir, ar ko viņi ir kopā, kad kaut ko darīja utt. Tas notiek retāk, un tam ir tendence izpausties cilvēkiem, kuriem anamnēzē ir bijušas ārkārtējas traumas vai vardarbība.
- Vispārēja amnēzija: šāda veida amnēzija cilvēkam apgrūtina jaunu notikumu atsaukšanu. Tāpēc ir grūti atcerēties, kā satikt jaunus cilvēkus, iesaistīties sarunās vai veidot jaunas attiecības.
Vai kāds ir aprakstījis notikumu vai uzvedību, par kuru jums vai nu nav atmiņas, vai arī jūtaties kā sapnis?
Cilvēkiem ar disociatīvas identitātes traucējumiem ir atšķirīga identitāte, taču viņi parasti netiek pieredzēti vienādi.
Piemēram, personai ar DID parasti ir dominējošā personība, kas pazīstama arī kā uzņēmēja personība. Bieži tiek uzskatīts, ka tā ir personas patiesā personība. Papildu alternatīvās personības tiek dēvētas par izmaiņām. Saimnieks bieži ir pasīvs, atkarīgs vai nomākts. Savukārt alter var pēkšņi parādīties burbuļojošs, skaļš vai agresīvs.
Tāpat kā robežas personības traucējumi un bipolāri traucējumi, arī DID raksturo izmaiņas garīgajā stāvoklī. Tomēr robežas personības traucējumi ir gadījumi, kad persona pēkšņi pārspēj konfliktu vai stresa notikumu, un bipolāri traucējumi ir tad, kad personai ilgstoši ir ārkārtējas garastāvokļa maiņas.
Disociatīvie identitātes traucējumi ir atšķirīgi, jo cilvēks piedzīvo atmiņas zudumu. Atšķirībā no bipolāriem traucējumiem DID ir jautājums par alternatīviem personības stāvokļiem, nevis garastāvokļa stāvokļiem.
Vai esat nonācis drēbēs, kuras neatceraties uzvilkušas vai kaut ko jaunu, ko neatceraties pirkt?
Atmiņas spraugas starp personības stāvokļiem bieži ir asimetriskas un nenotiek noteikta iemesla dēļ. Tas nozīmē, ka jūs varat aizmirst mazas lietas, piemēram, veiktos pirkumus. Atcerētajam nav pamata. Atmiņas nepilnības dažreiz citi var uzskatīt par maldiem vai negodīgumu.
Vai kāds no tuviniekiem kādreiz ir atzīmējis, ka esat aizmirsis, kas viņi ir, vai neatpazīstat?
Disociatīvās identitātes traucējumi bieži tiek sajaukti ar citiem apstākļiem, ieskaitot vielu ļaunprātīgu izmantošanu. Tas jo īpaši attiecas uz pusaudžiem vai jauniem pieaugušajiem, ņemot vērā, ka vidējais DID sākuma vecums ir 16 gadi. Tas cilvēkiem var apgrūtināt faktu, ka jūs viņus neatpazīstat vai neatceraties, kas viņi ir, un viņi var meklēt alternatīvi jūsu amnēzijas skaidrojumi.
Vai ir gadījumi, kad pieredze šķiet nereāla vai pārāk reāla?
Cilvēkiem ar DID ir grūtības atcerēties notikumus to rašanās brīdī. Tas nozīmē, ka pagātnes pieredze pēkšņi var likties kā sapnis.
To sauc par depersonalizāciju vai tad, kad cilvēks jūtas atrauts no savas dzīves jūtām, domām un atmiņām. Vai arī pagātnes pieredze var pēkšņi likties, ka jūs to atkārtojat. To sauc par derealizāciju, kurā cilvēks jūtas atrauts no realitātes un piedzīvo pagātnes notikumus tā, it kā tie būtu aktuāli.
Depersonalizācija un derealizācija var ietvert arī sapņus, fantāzijas vai pat grāmatas lasīšanu, kurā pēkšņi rodas sajūta, it kā jūs to dzīvotu.
DID bieži var rasties vienlaikus ar trauksmes traucējumiem, depresiju, PTSS, narkotiku lietošanu, ēšanas traucējumiem un personības traucējumiem.
Vai kāds jums kādreiz ir teicis, ka jūs kādu laiku skatāties kosmosā, pilnīgi nereaģējot?
Derealizācija liek cilvēkam justies atrautam no savas pašreizējās pieredzes un radītajām jūtām. Tas var likt personai reāllaikā atslēgties no objektiem, cilvēkiem un apkārtnes.
Daži cilvēki šo pieredzi raksturo kā lielceļa hipnozi, kurā cilvēks var droši reaģēt uz ārējiem notikumiem, nespējot to vēlāk atcerēties.
Tas atšķiras no katatonijas, kad cilvēkam rodas psihomotoriski traucējumi, kas var izraisīt lēnas vai hiperreakcijas. Katatonija var izraisīt ekstrēmāku reakciju, un tā biežāk ir saistīta ar šizofrēniju.
Vai atrodaties pēkšņi un neizskaidrojami ar sevi skaļi sarunājoties, kad esat viens?
DID dažreiz kļūdaini uzskata par šizofrēniju, jo abi var izraisīt personas skaļu sarunu ar sevi. Šizofrēnijas gadījumā cilvēkam rodas maldi un halucinācijas, kuru rezultātā runa ir neorganizēta. Tas var izraisīt personas skaļu sarunu ar sevi par kaut ko, kas nav īsts. Cilvēkiem ar šizofrēniju nav vairāku personības stāvokļu; drīzāk viņiem ir mainījusies realitātes uztvere.
DID gadījumā skaļa saruna ar sevi drīzāk ir domas eksternalizācija vairāku personību kontekstā. DID atšķiras no šizofrēnijas, jo tas neietver personu, kas domā un rīkojas pēc lietām, kas nav reālas.
Vai ir gadījumi, kad jūs nevarat ignorēt sāpes vai šķietat izturīgs pret sāpēm?
Sāpes nosaka disociatīvas epizodes ir tad, kad cilvēks attīsta personību, lai palīdzētu tikt galā ar diskomforta simptomiem. Pētnieki uzskata, ka cilvēkiem ar hroniskām sāpēm, visticamāk, attīstīsies disociatīvi stāvokļi.
Pētījumi liecina, ka personai ar DID ir gan "acīmredzami normāla personības daļa" (ANP), kas ļauj normāli darboties. Viņiem ir arī "personības emocionālā daļa" (EP), kurai raksturīgi izdzīvošanas instinkti. EP tas ļauj cilvēkam ignorēt sāpes.Kad šis alternatīvais pārvarēšanas stāvoklis nav pieejams, ir grūti tikt galā ar sāpēm.
Vai ir reizes, kad jūs varat darīt noteiktas lietas ar lielu vieglumu, un citas reizes, kad tās ir grūti?
Pēkšņa spēja viegli spēlēt mūziku vai sportu nav atšķirīgas personības patstāvīgas mācīšanās rezultāts. Drīzāk tas ir saistīts ar atmiņas zudumu, kas rodas ar disociatīvu amnēziju. Ja prasmei tuvojas viegli, tas notiek tāpēc, ka tā tiek atcerēta. Ja prasme ir grūta, tā ir tāpēc, ka tā ir aizmirsta.
Cilvēkiem ar disociatīvas identitātes traucējumiem ir augsts pašnāvību līmenis. Pētījumi rāda, ka 70% cilvēku ar DID pauž domas par pašnāvību.
Vai ir reizes, kad jūs jūtaties tā, it kā jūs būtu divi dažādi cilvēki?
Cilvēkiem ar DID, iespējams, nav ne jausmas par viņu dalītajiem personības stāvokļiem. Viņiem ir aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, kad kāds cits viņiem stāsta par viņu netipisko uzvedību, piemēram, par atmiņas zudumu vai dīvainu notikumu. Citreiz viņi apzinās atšķirības personībās un var justies satraukti par to, lai gan tās var šķist nereaģējošas.
Vārds no Verywell
Ja jums ir aizdomas, ka jūs vai tuvinieks, iespējams, cieš no disociatīvas identitātes traucējumiem, ir svarīgi lūgt palīdzību no ārsta, lai apspriestu simptomus un iegūtu oficiālu DID testu. Paturiet prātā, ka ar atbildi “jā” uz dažiem vai visiem šiem jautājumiem nepietiek, lai diagnosticētu DID, jo šai rīcībai varētu būt papildu skaidrojumi. Īpaši svarīgi ir meklēt palīdzību, ja šī pieredze rada mokas vai traucē jūsu dzīves kvalitāti vai attiecībām.
